Kāpšanas sports arī Latvijā kļūst populārāks. Par to liecina cilvēku interese un kāpšanas zāļu apmeklētība. Vairākos rakstos vēlos iepazīstināt jaunos un esošos kāpējus par to, ko un kā trenēties. Šajā raksta vēlos padalīties ar Jums par 3 galvenajam trenējamām prasmēm kāpšanā.

Spēks Tehnika Psihe

Šīs trīs prasmes ir galvenās un vienlīdz trenējamās prasmes. Man personīgi ir bijis jautājums kā trenēt mūsu psiholoģisko sagatavotību. Cilvēki, kuri ir izvēlējušies trenēties kāpšanas sportā, viņiem jau ir daļa nepieciešamās psiholoģiskās sagatavotības. Pati galvenā prasme ir mīlestība un patika pret sporta veidu, aizrautība par ķermeņa kustību, prāta savaldīšana, baiļu kontrole, nepārtraukta koncentrēšanās, neatlaidība un spēj tikt galā ar frustrāciju, jo kāpšanas sportā ir nemitīgi jāsaskaras ar kritieniem un to, ka kaut kas nesanāk. O, jā tieši tas ir pats sarežģītākais tik galā ar to, ka Tev kaut kas nesanāk. Bet tas ir arī kāpšanas sporta skaistums, ka ik vienam ir iespēja būt nemitīgā attīstībā un jaunu savu personīgo spēju robežu sasniegšanu. Kādas tad ir katra indivīda spēju robežas? Stiprākie pasaules kāpēji atbild, ka maršrutu grūtību ar 8a ir iespējams ar neatlaidīgu darbu ik vienam sasniegt. Grūtība 8a ir ļoti augsta, šādu grūtību LV ir spējuši izkāpt tikai daži kāpēji, bet kopējā pasaules statistika parāda, ka grūtību 8a var izkāpt dažādas formas un garuma, dzimuma, vecuma cilvēki. Tādi pasaulē ir pie 300 000. Galvenais ir katra indivīda neatlaidība, gribas spēks trenēties un mācīties.

Runājot par spēku, protams, lai kāptu spēcīgi Tev ir jābūt spēkam, jo, ja pie kādas aizķeres Tu nespēj vienkārši noturēties, tad ar tehniku būs par mazs. Ir jātrenē spēks. Ir nepieciešami spēcīgi pirksti, ķermeņa augšdaļa, kājas, rumpis un spēja izmantot visu ķermeņa muskuļu ķēdi. Jā, ir jābūt spēcīgam!

Kāpšanas tehnika ir tā prasmes, kas trenējas ar laiku. Ilgu laiku. Sarunā ar treneri no Maskavas par labu tehniku, izsecinājām, ka ar neatlaidīgiem treniņiem labu tehniku var izkopt aptuveni 5 gadu laikā. Uzsvēršu vārdu neatlaidīgiem, kas bieži trūkst katram sportistam dažādu attaisnojumu un dzīves notikumu sakritību dēļ. Tādēļ ārzemēs, kur šis sporta veids jau ir senāk pazīstams, ja būsiet klintīs vai kāpšanas zālē, redzēsiet kā kāds veterāns plūst un izskatās tik viegls uz 7b grūtības maršruta, jo ar gadiem ir izkopis kāpšanas tehniku. Runājot par kāpšanas tehnikas apgūšanas ātrumu, jo jaunāks ir kāpējs, jo ātrāk tas spēj apgūt kustību, kas ir saistīts ar cilvēku attīstības posmiem katrā vecumā. Un tieši mazotnē attīstās motorika un koordinācija. Šeit ir jāņem vērā, ka bērni var arī ļoti ātri iemācīties nepareizu kustības tehniku, kuru pēc tam ir jāvelta ilgāks laiks, lai pārmācītu. Tādēļ vienalga, vai sportists ir jauns vai vecs, labas tehnikas apgūšanai ik vienam kāpējam iesaku treneri, kurš palīdzes ieraudzīt kādas pašam nepamanītas lietas un kļūdas savā treniņa procesā.

Kāpšanas sporta trenere Inta Dombrovska

Atsauces:

  1. “Train hard but smart”, Nic Duerr
  2. https://www.8a.nu/